El ayer hunde sus raíces en el futuro.
Lucha por la libertad (26 Abril de 1996).
Habitante de un Reino Paralelo (Sin fecha).
Ser (Sin fecha).
domingo, 30 de junio de 2013
jueves, 13 de junio de 2013
La Luz del Sol Negro
La soledad de la Luz es la Patria del Alma
La Luz del Sol Negro (10 de Junio de 2013).
domingo, 2 de junio de 2013
Irminsul - La columna del Sol Negro
Sé que pendí nueve noches enteras
en el Árbol que mece el viento (Yggdrasil);
herido por una lanza y a Odín ofrecido
-yo ofrecido a mí mismo-,
colgué del Árbol del que nadie sabe
de dónde comienzan sus raíces.
Historia de las runas de Odín
en el Árbol que mece el viento (Yggdrasil);
herido por una lanza y a Odín ofrecido
-yo ofrecido a mí mismo-,
colgué del Árbol del que nadie sabe
de dónde comienzan sus raíces.
Historia de las runas de Odín
Irminsul (1º de Junio de 2013).
viernes, 31 de mayo de 2013
Montañas Sagradas
Es en el silencio de las blancas cumbres
donde florece el ígneo lirio del Eterno Amor.
Montañas Sagradas (1998).
Čīle atrodas Dienvidamerikas pašos rietum dienvidos. Tā ir neaprakstāmi skaista zeme, Dabas vareno spēku radīta, kas veidojuši pārsteidzošas krāsu un formu izpausmes: Tuksnešus, ielejas, kalnus, salas un fjordus.
Zemes nosaukums cēlies no vissenākajiem iedzīvotājiem, kas sauca sevi “Chiles”. “Chiles” nozīmē “Rakstītie akmeņi”, tas ir, petroglifi, kultūras izpausmes, kas sastopamas visā zemē.
Saskaņā ar senajiem mītiem, pārstāstītiem paaudzi pēc paaudzes līdz spāņu konkistadori un hronisti tos pierakstīja 16.gadsimtā, paši pirmie Čīles iedzīvotāji bija Viracochas jeb Milži, dievišķu būtņu rase, kas radīja cilvēkus un iemācīja tiem prasmes un deva kultūru. Viņi arī cēla monumentālas akmens celtnes. Un tad, izpildījuši civilizācijas-došanas misiju, lielākā daļa šo dievišķo būtņu devās atpakaļ debesīs uz savu tēvzemi, kaut daži no tiem palika starp cilvēkiem. Bet tad notika liela katastrofa: Uz Zemes nokrita Mēness, radot iznīcinošas zemestrīces un briesmīgus plūdus – Deluge. Taču Viracochas zināja visu iepriekš. Viņi tika paredzējuši katastrofu lasot no zvaigznēm un tādējādi viņi varēja patverties caur dažām alām kalnos – Cordillera de los Andes. Tur tie guļ cauri laikiem – Ceturtajai Saulei – gaidot laiku, kad atkal nāks atpakaļ virszemē. Tas notiks līdz ar Piektās Saules parādīšanos, Saules, kas spīdēs debesīs pēc nākošās katastrofas.
Šiem mītiem joprojām skan atbalss Andu augstumos. Tur, ainavas vientulībā, vietā, kur šķiet iespējams sasniegt zvaigžņoto nakti vai bezgalīgo zilo debesu okeānu dienā, es atradu savu dvēseli. Kļūstot par sevi. Tā ir vieta, kas iedvesmojusi manu dzīvi, manu rīcību. Fragmenus no tās es esmu centies izteikt caur mākslu. Mākslu, kas tomēr var būt tikai niecīgs kalnu īstās izpausmes atspulgs.
Tieši tur, kalnu augstumos, Venēra – Auseklis – var tikt vislabāk novērota kā nesasniedzama gaisma, kas izstaro – kā sapņu vīzijā – daļu tās skaistuma un greznuma.
Šī aina ir notvērusi manu dvēseli.
Bet, patiesībā, es neesmu daļa no kalniem. Es esmu to pēcnācējs. Un tā ir vieta, kur man jāatgriežas, kad pienāks mans laiks.
Mums, kas dzimuši Čīles zemē, kalni ir pirmsākums. Tur no rītiem majestātiski parādās Saule; Garīgās kolonnas, kas apskauj mūs no Austrumiem, esot Lielajam Gara okeānam – Klusajam okeānam – tā atbilstošam līdziniekam Rietumos.
Šī ainava ir Dei Patriœ, atmiņas par paradīzi, manu paradīzi.
Zemes nosaukums cēlies no vissenākajiem iedzīvotājiem, kas sauca sevi “Chiles”. “Chiles” nozīmē “Rakstītie akmeņi”, tas ir, petroglifi, kultūras izpausmes, kas sastopamas visā zemē.
Saskaņā ar senajiem mītiem, pārstāstītiem paaudzi pēc paaudzes līdz spāņu konkistadori un hronisti tos pierakstīja 16.gadsimtā, paši pirmie Čīles iedzīvotāji bija Viracochas jeb Milži, dievišķu būtņu rase, kas radīja cilvēkus un iemācīja tiem prasmes un deva kultūru. Viņi arī cēla monumentālas akmens celtnes. Un tad, izpildījuši civilizācijas-došanas misiju, lielākā daļa šo dievišķo būtņu devās atpakaļ debesīs uz savu tēvzemi, kaut daži no tiem palika starp cilvēkiem. Bet tad notika liela katastrofa: Uz Zemes nokrita Mēness, radot iznīcinošas zemestrīces un briesmīgus plūdus – Deluge. Taču Viracochas zināja visu iepriekš. Viņi tika paredzējuši katastrofu lasot no zvaigznēm un tādējādi viņi varēja patverties caur dažām alām kalnos – Cordillera de los Andes. Tur tie guļ cauri laikiem – Ceturtajai Saulei – gaidot laiku, kad atkal nāks atpakaļ virszemē. Tas notiks līdz ar Piektās Saules parādīšanos, Saules, kas spīdēs debesīs pēc nākošās katastrofas.
Šiem mītiem joprojām skan atbalss Andu augstumos. Tur, ainavas vientulībā, vietā, kur šķiet iespējams sasniegt zvaigžņoto nakti vai bezgalīgo zilo debesu okeānu dienā, es atradu savu dvēseli. Kļūstot par sevi. Tā ir vieta, kas iedvesmojusi manu dzīvi, manu rīcību. Fragmenus no tās es esmu centies izteikt caur mākslu. Mākslu, kas tomēr var būt tikai niecīgs kalnu īstās izpausmes atspulgs.
Tieši tur, kalnu augstumos, Venēra – Auseklis – var tikt vislabāk novērota kā nesasniedzama gaisma, kas izstaro – kā sapņu vīzijā – daļu tās skaistuma un greznuma.
Šī aina ir notvērusi manu dvēseli.
Bet, patiesībā, es neesmu daļa no kalniem. Es esmu to pēcnācējs. Un tā ir vieta, kur man jāatgriežas, kad pienāks mans laiks.
Mums, kas dzimuši Čīles zemē, kalni ir pirmsākums. Tur no rītiem majestātiski parādās Saule; Garīgās kolonnas, kas apskauj mūs no Austrumiem, esot Lielajam Gara okeānam – Klusajam okeānam – tā atbilstošam līdziniekam Rietumos.
Šī ainava ir Dei Patriœ, atmiņas par paradīzi, manu paradīzi.
Rafael Videla Eissmann
martes, 30 de abril de 2013
Luz del Rayo Verde sobre el Melimoyu
Del Norte, así dicen, vino el demonio [el Pillán].
Por debajo del suelo pasó,
por los aires pasó.
Fray Félix José de Augusta
(1934)
Por debajo del suelo pasó,
por los aires pasó.
Fray Félix José de Augusta
(1934)
Luz del Rayo Verde sobre el Melimoyu (12 de Abril de 2013).
Al interior del volcán (8 de Marzo de 2013).
domingo, 31 de marzo de 2013
Auseklis
“Estoy muriendo, pero mientras muero como un héroe quien
ya no busca a Avalón en la distancia, encuentro que,
sin quererlo ni esperarlo, la Piedra de la Luna
comienza a aparecer en mi entrecejo...”.
Auseklis (22 de Marzo de 2013).
Andes (21 de Marzo de 2013).
Contemplación de la Estrella de Venus (13 de Marzo de 2013).
A la espera de la luz del Sol (22 de Marzo de 2013).
Melimoyu, la Montaña Sagrada
«¡Mansión divina; nuestra antigua patria [Chile]. Región de montañas, de valles fértiles,
de intensos plantíos! El Sol aferente hace brillar nuestras nevadas cumbres;
el agua que de ellas mana riega las quebradas [originada en los Andes].
Nuestra fuerte patria allá tiene vara [el saturri o báculo de poder
de la tradición andina]; está organizada. Nuestras rocas escritas
la rodean y son nuestras leyes [los petroglifos]. Nuestras fuerzas unidas nos
hacen brillar sobre los hombres del mundo, porque tenemos disciplina.
Las plantas también son fuertes, los maíces nos sobrepasan en altura.
La planta cultivada al otro lado se hace fecunda; tenemos sabiduría
para hacerlo. ¡Región do brotan plantas que riegan los canales brillando!
Es fecundo prado que brotó en la región excelsa.
¡Pensamiento origen! ¡Pensamiento fecundo! ¡Pensamiento Dios!»
Glosalia de los chiles.
Glosalia de los chiles.
Espera (21 de Marzo de 2013).
Melimoyu: Evocación (17 de Marzo de 2013).
Melimoyu: Visión desde las profundidades (13 de Marzo de 2013).
Melimoyu: Emanaciones (21 de Marzo de 2013).
Suscribirse a:
Entradas (Atom)